Ziemas saltais skūpsts,
un redzams gais kas salst,
tik stindzinoši auksts,
bet lūpas, tevi vien alkst,
sniedz lūpas karstam skūpstam,
kaut gais kā ziemā dzestrs,
piekļaujies vien glāstam,
un lūpas šķil dzirkstis,
tikai skūpsti,
itnekā cita,
tu kūsti,
kaut visapkārt ziema,
tava izelpa spēj galēt,
tapēc skūpsti manas lūpas,
jo tālāk esi,
jo elpa aukstāka,
atkal tevi lūdzu,
piekļaujies man tuvu klāt,
izelpots ir gaiss,
un tūlīt salstoš kaist,
balta migla tavā priekšā,
tā tava izelpa tik dzestrā,
skūpsti manas lūpas,
lai aukstums netver tevi,
ja šis ir tas sapnis,
lūdzu tevi Dievs,
lai nebeidzas šis sals,
skūpsti mūža garumā,
kļūs par mūsu likteni,
lai staj it vis kas dzīvs,
bet atstāj mūs šai sapnī,
sapnī par mīlestībā salstošajiem skūpstiem...
Šo komentāru ir noņēmis autors.
AtbildētDzēst