Vai gadās tā tik pasakās,
vai gadās kad no laimes atsakās,
tik ļoti mīlot tevi,
raugās mīļotais uz sevi...
Viena laime
vienā plaukstā,
visa dzīve
mužam alkstot,
visvairāk ir mīlestības sirdī,
kas dzīvi tiešām mīl - vai dzirdi...?
Rozā briles velc nu nost,
lai sirds jūt kur mīlestība mīt,
kad debesis uz zemes krīt,
lai zini kad mīlēt ļauts ir arī rīt...
Sapnis par mīļoto kad galā,
pastum raizes nu malā,
lai pasaka ir laimīga,
asaras ar plaukstu projām triec,
kā laime pār tevi kad nāks,
prieks tad sirdī dzīvot sāks,
lūk mīlēt mums ir ļauts,
un laimīgiem dzīvot dots...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru