Aicinājums

Sirds uz stereo noregulēta,
 viena diena atkal nogulēta,
visiem draugiem uzsaukums,
draugi kopā sanāk - tāds pienākums,

visi kopā nāciet,
dzejas lasījumus sāciet,
neskumsim ne mirkli,
lai sirds šķil dzirksti,

 redz ik viens kad kopā nākam,
un ar sarunām tad draudzēt sākam,
nav nozīmes vai mazs tu esi,
galvenais lai smaidus tālu nesi,

un visas sirdis regulētas,
uz stereo tās noklusētas,
lai nebrīnās tad draugi radi,
un lai tik tālāk mainās gadi,

drīz piemēru no mums jau ņems,
katrs kas dzejā kā mēs grims,
 un draugu pūlis plašs nu būs,
ja visi dzejā mūs tā sauks,

lai dzejas mīlētāju netrūkst šeit,
lai vārdus rod ik katrs dzejnieks,
un kad gadi tālu skries,
pielūdzēji asaras pār mums drīz lies...

Neskumst neviens

Viena nepārdomāta rīcība,
viens sāpīgs vārds,
vienas sāpes,
vienu skumju atslēga,

zemākas pakāpes par šo nav,
skumju galējība pēdējā,
nav miera sirdij,
un domas vien ap tevi klīst,

ieplānots tik daudz,
bet reālie darbi netiek panākti,
sāpīgi ir izjust skumjas,
ja nav miera piepildījuma,

par neļķēm un dažnedažādiem ziediem,
par rožu iemītām peļķēm,
vienu vārdu piepildījums,
citu darbu atlikums,

vai zini?
nav man miera,
it ne dienas,
it ne minūtes,

bet pārnāk mājās mana sirdsapziņa,
parādās arī dzīves zina,
 ierodas visu gaidītā lieta,
tā tava sirds kas tik cieta,

zinu - sāpes nepazudīs,
ja vien kāds tās neļaus aizmirst,
un dzīvi atkal baudīt,
tad tās tomēr mazāk just es spēšu,

un par visu ko es rakstu,
ar dzejas vārdu saku,
nav jāskumst vairs nevienam,
 jo sāpes jau aiz daudzām sienām...


(Sandis)

Man vajag tevi ļoti!

Aizsedz man acis,
aizsedz man ausis,
es negribu dzirdēt,
es negribu redzēt,

to kā sirds tevi alkst,
to kā bez tevis tā kalst,
Vai tu nedzirdi?
Sirds tevi klusām sauc...


Pēc tevis tā traki sauc,
pie tevis tā mūždien trauc,
par tevi tā tikai runā,
sirds nezin vairs miera,

nav tai brīva diena,
tikai tu esi tai viena,
tikai tavs smaids tai vajadzīgs,
tavs skūpsts ik mirkli gaidīts,

viena minūte un sirds jau stāj,
pāri kalniem tā itkā slāj,
un tomēr tai vajag tik tevi,
lai varu tajā atpazīt sevi,

un lai šī dziesma ir skaista,
vajag lai kas uzmanību saista,
to par piedziedājumu saucu,
ar atkārtojumu pēc tevis es kaucu,

Aizsedz man acis,
aizsedz man ausis,
es negribu dzirdēt,
es negribu redzēt,

to kā sirds tevi alkst,
to kā bez tevis tā kalst,
Vai tu nedzirdi?
Sirds tevi klusām sauc...

Un ritmi sirdij tik lēni kad top,
dzejolis dziesmā jau pārtop,
drīz blakus man jau tu esi,
un nezinu vai jauna diena laimi nesīs,

 mīlestība spārnos cels,
sirds jaunus spēkus drīz atkal smels,
un dzīvot vieglāk taps,
ja dziesmai ritms būs labs,

bet kad vārdi atausīs man sirdī,
teikšu tev skaļi lai dzirdi,
nav vietas šeit liekiem vārdiem,
tiem nozīme kā tukšiem siena zārdiem,


Aizsedz man acis,
aizsedz man ausis,
es negribu dzirdēt,
es negribu redzēt,

to kā sirds tevi alkst,
to kā bez tevis tā kalst,
Vai tu nedzirdi?
Sirds tevi klusām sauc...



(Sandis)

Draugu atbalsts!

mīlestības slazdā esam,
savus vārdus uz lūpām nesam,
visas dienas garumā,
visas dzīves gājumā,

lūk atkal diena aizvadīta,
atkal svētki nosvinēti,
viena sirds bez otras nespēj,
lai jau laimi izbaudīt tie paspēj,

visas likstas pagājušās,
visas nedienas kas bija,
nu jau laime sirdī iesēta,
un draugu pūlis kopā to sajūta,

Vai draugi ir dārgākais uz zemes?
nu bet protams ka jā,
un ja kāds tā nopietni nedomā,
lai ar draugu tuvu parunā,

mīlestības spārni pacels augstu tevi,
tāpēc tikai sargi ļoti sevi,
lai sirds jūt cik nozīmīgi ir tavi draugi,
un tie kļūs kā tavi acu raugi,

lai arī kas ar tevi notiktu,
atceries par draugiem tuviem,
un tikko skumji tev sāk kļūt,
vienmēr būs kāds kas par tevi pat kūst,

bez mīlestības viss ir mazs,
bez mīlestības maizi negriež nazis ass,
un draugi kas tev līdzās būs,
mīlēs tevi lai to sirds tev spēj just...



(Sandis)