Vārdu spēle...

Dzīve bez apstājas,
kas gan te notiek?
Kā jūra bez sāls,
kā tas var būt?
Tā cilvēks roku pie sirds noliek,
jo tam jēgas nav ko gūt.

Aiz loga atkal jauna diena,
ar savām sāpēm un priekiem,
tā man esi tik tu viena,
pārejos uzskatu par liekiem...

Atvaino ja prieku gūt nespēj,
nedz sirdī, nedz dvēselē,
tik projām gan vēl neej,
jo vārdu vēl daudz man uz mēles,

tos sakot vēlos lai zini,
cik ļoti es savu dzīvi mīlu,
tev nav vairs jāiet pa dzīvi,
vientulība, pagāja, to zinu.

Un ja jautāsi kas ir tā dzīve ko mīlu,
teikšu ka ir patiesi,
mana visa dzīve,
esi tu viena,
mīlu tevi,
saku tieši...

Atskaņu šeit ir maz,
jo tām jēgas nav,
labāk ir ka nemaz,
tāpēc tev teikšu jau,
tā tikai VĀRDU SPĒLE īsa...