Kad zvaigznes iet dusēt,
kad sapņi sāk klusēt,
rīts ar sauli rokās sadevušies,
tev labu rītu tie vēl...
Nakts bij gara,
sapņiem un tēliem pildīta,
kā labākais kas var būt,
rīta gaismā tava seja laistās...
Diena ko vadi,
lai prieku tev sniedz,
tik saki man tā,
vai tev kas trūkst...?
Tavai sirdij manējā bija,
tā mieru, prieku, laimi zināja,
reiz teicu tev ka skumstu,
bet jau tālu tas,
jo nu es mulstu...
Tava seja, tavs smaids,
man kā saules stars maigs,
tavas lūpas kas mani skūpstīja,
nu mani mīlēja, tā tās stāstīja...
Jel celies, un smaidi maigi,
jo tevi gaida ziedi svaigi,
tās acis kas priekā dzirkstī,
liek atkal laimīgai kļūt sirdīj...
Lai tava diena veiktos,
man atkal jāiet vējos,
kaut redzēt mani nevari,
zinu sāpes man nedari...
Es tevi atkal pieskatu,
kā eņģel's ar vēju tevi pieskarot,
skumjas kas sirdī mīt,
pagaisīs kādu rīt,
dvēsele kas aizgāja pagātne netālā,
gaidīs tevi tai galā,
un enģelis aiz mākoņa pelekzila,
tev nesīs to ko sauc par "mīlu"...!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru