Domu lidojumā

Mazliet brīva lidojuma,
caur un gar tavu daiļo augumu,
nedaudz glāstu,
un parmerīgi pārspīlēta mīlestība,
lai tev būtu noskaņojuma,
skūpsti uzņems ātrumu,
kamēr es to stāstu,
rodas jauna atkarība...

Tavas apburošās acis,
gaidu kad lūpas ko sacīs,
tās uz manīm uzmanīgi raugās,
nezinu vai palikt vai zust tālās spraugās,
tām dziļš skatiens to zinu,
un man vajag tevi to tev pieminu...

Seko klusums,
mēmāks par mēmu,
seko mulsums,
bikla un slēpta kaisle deg ap šo tēmu,
seko man mīļotā,
mūs nešķirs zemes spēki visi,
tu vienmēr būsi mana lolotā,
manu interesi tu tikai raisi...

Bezatskaņu vārdi tālāk skan,
un šķiet atkal tevi vajag man,
šo reizi vienu vien,
prāts, sirds, dvēsele pie tevis jau atkal skrien...