Vārds kas izteikts,
kā lode kas izšauta,
lūk sāpes radītas,
lūk arī rētas svaigas...
Šeit itka priekškars ciet nu veras,
epizodi jaunu gaidot,
sirdī gaidoša pauze itka ceļas,
grib tā redzēt tevi smaidot...
Stāsti sirdij cerību stāstus,
stāsti sirdij par mīlestību saldu,
pastāsti ka tiks tai glāstu,
un ka medus liksies pēc vērmeles rūgtas,
jo atnāks mīlestības jaukais smarts...
Tā dzīve ko vadīsi,
kā rožu dārzs tev liksies,
jo pat tām ir savi ērkšķi ,
visi ceļi ko iesi tev gar laimi lieksies,
tie spēkus jaunos ņems,
un tev pieredzes sniegs...
Stāsti sirdij taisnību,
ka ceļš būs grūts,
stāsti, ka tālu jāiet vēl,
un lai tev nav it nekā vairs žel,
stāsti ka gandarījums un saules stari ir reāli,
tie rokas stiepiena attālumā tikai,
pastāsti arī to,
cik ļoti tas rakstnieks tevi mīl...
Stāsti tikai patiesību.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru