sāpes pārciestas,
jaunas dienas atkal nāk,
sirds prieku iegūt nu jau māk,
redzi sauli, redzi lietu,
visu pagātnei kaut cietu,
nākotne lai priekā līksmo,
un pēc mīlestības atkal tīksmo,
saulsstaru rotaļas,
jūras viļņu spēles vientuļas,
un dzīve gaišāka šķiet,
jo zinu- mums ir vēl kur iet,
kristāldzidrs udens strautā,
vientulība nu jau sakautā,
jūtas skaļas kā reiz dziesmas,
sirdīs deg uguņu liesmas,
pagājušo laiku ēnā,
paliek viss kas klusumā ir mēmā,
patreiz tas ir tikai svarīgi,
un tas tak ir tik dabīgi,
zudušo sāpju rētas,
nu kā ar roku dzēstas,
mirklis pēc mirkļa vadīts,
ar prieka asarām dalīts,
pagātnes tumšie spoki,
patreiz šķiet kā joki,
atnāks un samīlēs tevi,
kāds priecējot ari sevi,
tam dūšas būs gana,
to katrs tak mana,
tam vara būs liela,
to vadīs mīlestība cieša,
dzejnieks paredzējumu teicis,
dzeju tā rakstīt tas beidzis,
gaidi nu tagad tik viņu,
savu pazaudēto sirdsapziņu...
(Sandis)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru