par ziedu pilnām pļavām stāstīt steigšu,
par medussaldiem skūpstiem es lūgšu,
un tev to visu atklāt steigšu,
ja gadījums būs tāds,
kad jamāk mīlēt kāds,
un ja sirdī nebūs prasmes šīs,
kas pēc mīļotās nu tevi dzīs,
ja saules siltums pietrūksies,
un mīlošs glāsts būs nepieciešams,
tā sirds tev teiks - nu pierausies,
lai mīļotajai pieglaudies,
lai sarto saulesstaru gaismā,
aizrit vakars šiss,
un ja skumji mazliet kļūst,
lai saules riets nu atkal piedzimst,
saka ja mīl tad sāp pat ļoti,
bet zinu tu sāpināt neproti,
bet kad skumji metas,
atdzimst pat senākās rētas,
par pavasari kad es rakstu,
domās kā pirmoreiz sarkstu,
tai pavasara siltajā saulē,
tai pašā kas tevi man ielika plaukstā,
dziedoši apceru brīdi es to,
kad satiku savu mīļoto,
nu tā jau paies arī vasara,
un nenobirs ne asara,
mīlēt visiem ir tā ļauts,
kaut tu zvērs vai arī skauts,
tāpēc dari tā kā kaķi patreiz,
par mīļoto padomā uzreiz...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru