Paiet mirklis - divi,
un jūtam to - mēs esam dzīvi,
sarkst tev vaigi,
un ziedi tev tik svaigi,
viens ceļojums,
tas vieno mūs,
pienāk vakars- rīts,
esmu tavā priekšā kā krīts,
aizies sāpes - skumjas,
aizies ari domas mazliet dumjas,
tici vai ne,
šeit vareni esam tikai mēs,
skatos aiz apvāršņa,
nekā pratīga neredzu,
pamanu kamanas,
tālumā nozūd cerības!
mīlēt vai ne,
izvēle tava,
muksi tālāk ,
vai būsi man līdzās,???
jautāju es skābeklim,
nē - nav atbildes,
kluss čuksts man kliedz,
laid lai sirds tālāk nu iet!
nav rētu bez sāpēm,
lai labāk kļūst tev ap sirdi,
teikšu lai nav vietas slāpēm,
un lai labi mani dzirdi,
atmet skumjas tālu prom,
atmet pagātni tai paredzētajā vietā,
dzīvo tagad, rīt un tūlīt,
lai skumjas nav kur taisni vairs likt!!!!
(Sandis)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru