par tevi domāt nestāj,
tiko dzird tas vardu tavu,
tūlīt sirdī smaida,
lūk zīmē sniega sirdis tas,
un atceras ka mīlēt māk,
lidz atnak, iezogas un paliek kads,
sirditi tas mīlēt sāk,
zinu tas tevi mīl,
par tevi čuksti skan,
tas sniega segā zvīl,
un protams par tevi stāsta man,
enģelītis ko minu,
tevi mīl nudien,
es mīlu tevi, to zinu,
tapēc sirds pie tevis skrien...
nu kad dzejnieks vārdu teicis,
par mīļoto tas stāstīt beidzis,
un dzejas rindas galā nāk,
tapēc droši tevi mīlēt sāk..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru