Cerību pielijusī diena,
tu vairs neesi viena,
slapja ir šī vasara,
pār tavu vaigu rit prieka asara,
drīz pienāks tā diena,
kas mūsu dzīves mainīt steigs,
drīz asaras nebūs vairs ne vienas,
jo sāpes pastāvēt beigs,
atskaties pār plecu sev,
tā dzīve ir par vecu tev,
nomaini asaras pret smieklu jūru,
nomaini skumjas pret manu smaidu,
tu zini - es tevi sen jau gaidu,
tu saproti - man tevi vien vajag,
redzi tās egles košās skujas?
kad tās zemē kritīs,
es mīlēt tevi nestāšu,
kaut saule apstāties spētu,
es tik un tā tevi mīlētu,
kaut vasaras sezonas telpā,
ja izkristu sniega dzestrā elpa,
kad sapratīsi tu to,
ka tevi uzskatu par savu mīļoto,
pāris dienu un precēti jau,
un skumjām iemeslu te nu vairs nav,
es tevi mīlu,
kā sauli mīl vasarīgais vējiņš,
es tevi mīlu,
kā tu kad esi vasara,
un es esmu tavs mīļotais vējiņš...
Vai mīli mani tu tā pat?
Vai dzīvosi tu man tā pat?
Tad saki vārdu jā no sirds,
Lai redz ikviens cik acis tev spoži mirdz!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru