Mīļš glāsts rīta saulē,
un stāsts par tevi un mani,
viens pieskāriens tev,
un mēs kļūstam kā viens,
mīļi glāsti,
sākas ceļojums pasakā,
mīļākie pieskārieni,
un tādi tie būs mūža garumā,
vienam pieskārienam nozīmes nav,
zinu kad mani mīli sen jau,
bet vai ceļot uz zemēm tālām tu vēlies,
un izjust no kurienes pati cēlies?
Mīļākais maigums ar glāstiem vien sākas,
lielākā mīlestība ar strīdiem tik aug,
un kad drīz jau precēti esam,
cauri dzīvei viens otru tad nesam,
kaisle un mīla vis apkārt kā rozes,
nezinām kur liktenis mūsu ceļus grozīs,
un bērnu bariņš kad jau būs prāvs,
reiz es kļūšu kā vecs pāvs,
nav nozīmes nekādiem varoņu darbiem,
un nav pat nozīmes pārmest sev ar vārdiem,
ja reiz mīlēt būs lemts,
tad uz mūžu to mainīt nav dots,
tikai viens skūpsts,
to visu aizsāka,
tikai viens glāsts,
un redzi - top jauns mīlas stāsts...
Nepārmet sev neko,
nepārmet pat piedzīvoto,
un pārliecinies dzīves laikā,
mīlestības noslēpums ir pieskārienā maigā...
(Sandis)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru