Laid lai laiks iet tikai uz priekšu,
laid lai piedzīvojumi notiek,
un ja arī redzēsi ka es garām iešu,
neļauj lai sirdiī kas slikts iziet,
reizi pa reizei smaidīt ir ļauts ,
reizi pa reizei raudāt ir vēlams,
bet apvinojoties sāpēm ar jūtām,
rodas sapņi par sirdīm neiegūtām,
atļauts ir daudz,
arī slikts pat ļauns,
bet kur ir tā robeža kas vilkta pār zimi,
kas neļaus sagandēt nevienu dzīvi,
ja reiz satiksi smaida īpašnieku kādu,
kas zinās tad cilvēku tādu,
dod arī mums par to zināt,
lai nepaliekam kā negudri minot,
kā atšķirt vai tas labs vai ne tik,
un ja gadas kad pietrūkst it ne cik,
līdz kas ļauns atgadas,
lai mums spārni neaplaužas,
dzejnieks tev māca tik vienu,
uzmanies kaut ik dienu,
ja draugu radīt nepratīsi,
par kaķu barību ātri pārtapsi...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru