Sāpes ko radi mani norūda!

Viss reiz teiktais - aprunātais
Tā līdz galam neizdarītais
Sirdī dziļi sāp - durās
Itkā sāpēm robežu nav
Kāds ap mani burās.

Te skatiens kāds paslīd zems
Te atkal viens mazliet kā ķēms
Bet tomēr vai vientulība uzvarēt mani spēs?
Vai atkal dzīve spēlēs paslēpēs?

Lūk padoms ar sirdi kas tapis
Nelieto to kas dvēseli lāpīs
Atrodi valodu ar nesaskaņām kopīgu
Un pamestība pārtaps par draudzību nopietnu

Lai kur arī es ietu
Un ko arī es nedarītu
 Katrā solī tu vadi mani
Ceru šo tekstu arī tu dzirdi

Viss kam nozīme reiz šķita liela
 Nu kā akmens ūdenī gulst
Un visas sāpes kas reiz ciestas
Tagad kā odziņas man šķiet...

Padomā par otru arī
Skaties ko ar mani tu tā dari
Nesāpini vairs!
Es lūdzu tevi - nesāpini!

Tik ciešas bija šīs mīlestības saites
Un nu kā ierasts tās jau kļūst  kaites
Sāpes ko sirdī man radi
Tikai ciešāk turēt tevi liek

Sāpes kas rētas atstāj
Neļauj mīlai atdzimt
Sāpēm ceļi locās
Esam rūdīti mēs ugunīs nu dien

Kaulu lauziens ass
Un es sev liekos atkal mazs
Kaut sirdi sāpināt tu nespētu
Es mīlēt tikai tevi paspētu!

Un kad pamest novārtā tu sāktu mani
Es tev atgādinātu par sevi kā vēja zvani
Atkal liesmas kaislas degtu
Un tu pēc manis droši vien steigtu...!