Es Tev teicu reiz to
Cik ļoti mīlu Tevi
Es Tev teicu reiz to
Ar Tevi vien būšu es
Es Tev reiz teicu arī to
Nevienam neatņemt manu mīļoto.
Tu ticēji man ik uz vārda
Klausīji manam padomam un zināji - tā būs.
Tu cerēji un mīlēji
Tu gribēji ik mirkli ar mani būt.
Pienāca tāda diena kad vis mainījās
Viss pavērsās uz citu pusi
Visas tavas domas bija pie cita
Viņš bija tas, kuru tu mīlēji vēl vairāk.
Tas atnēma manu skābekli ugunij.
Ar savu apburošo smaidu un smiekliem.
Ar saviem izteiktajiem dzīvesprieka mirkļiem,
Un ar to, ka, Es Tev viņu devu...
Tas ir mūsu dēls, uz ko man ir labs prāts,
Šis bērns mums dod spēkus tādus,
Ar ko mēs kalnus gāzt spējam,
Kalnus, kas simtkārt lielāki pār mums.
Un viss, kas reiz likās tik svarīgs,
Nu ir pakārtots vien mūsu atvasei.
Atvasei, kas spēku un mīlestību rosina,
Mīlestību, kas visu dzīvi mūs pie dzīvības turēs...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru