Man vajag tevi ļoti!

Aizsedz man acis,
aizsedz man ausis,
es negribu dzirdēt,
es negribu redzēt,

to kā sirds tevi alkst,
to kā bez tevis tā kalst,
Vai tu nedzirdi?
Sirds tevi klusām sauc...


Pēc tevis tā traki sauc,
pie tevis tā mūždien trauc,
par tevi tā tikai runā,
sirds nezin vairs miera,

nav tai brīva diena,
tikai tu esi tai viena,
tikai tavs smaids tai vajadzīgs,
tavs skūpsts ik mirkli gaidīts,

viena minūte un sirds jau stāj,
pāri kalniem tā itkā slāj,
un tomēr tai vajag tik tevi,
lai varu tajā atpazīt sevi,

un lai šī dziesma ir skaista,
vajag lai kas uzmanību saista,
to par piedziedājumu saucu,
ar atkārtojumu pēc tevis es kaucu,

Aizsedz man acis,
aizsedz man ausis,
es negribu dzirdēt,
es negribu redzēt,

to kā sirds tevi alkst,
to kā bez tevis tā kalst,
Vai tu nedzirdi?
Sirds tevi klusām sauc...

Un ritmi sirdij tik lēni kad top,
dzejolis dziesmā jau pārtop,
drīz blakus man jau tu esi,
un nezinu vai jauna diena laimi nesīs,

 mīlestība spārnos cels,
sirds jaunus spēkus drīz atkal smels,
un dzīvot vieglāk taps,
ja dziesmai ritms būs labs,

bet kad vārdi atausīs man sirdī,
teikšu tev skaļi lai dzirdi,
nav vietas šeit liekiem vārdiem,
tiem nozīme kā tukšiem siena zārdiem,


Aizsedz man acis,
aizsedz man ausis,
es negribu dzirdēt,
es negribu redzēt,

to kā sirds tevi alkst,
to kā bez tevis tā kalst,
Vai tu nedzirdi?
Sirds tevi klusām sauc...



(Sandis)